Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

  Pēdējos gadus Stirnubuka sacensībām esmu piegājis kā sacensībām, nevis kā izklaides skrējieniem. Izklaide jau vien beigās ir, tikai par dārgāku veselības cenu.  Lai gan.. par to vēl zinātnieki strīdās. Pēc sajūtām saku, ka reizi mēnesī izskriet stundiņu intensīvākā tempā pat vecā gadagājuma cilvēkiem nenāk par ļaunu.    Šogad Stirnubuku atklāju ar Zaķa distanci. Mazais sapnītis ieskriet Zaķu divdesmitniekā piepildīts. Tas nekas, ka tikai par 2 sekundēm apsteidzot divdesmito vietu. Toties līdz astoņpadsmitajai pietrūka vien sekunde.       Vai varēju ieskriet finišā ātrāk par divām sekundēm? Nē. Tik daudz mainīgo lielumu, tik daudz traucēkļu šogad, sākot ar stresaino aizbraukšanu, laika apstākļiem, kas trasi padarīja visai bīstamu. Pie visa augstākminētā, izkuļoties cauri dubļiem, sniegiem, vējiem lietiem, ar sūdīgu pašajūtu un remdenu iesildīšanos, pietiekami labs rezultāts.      Zaķi kļūdas nepiedod, zaķi ir ātri un bez žēlastības...

Šorīt stomājot, dzima divi vārdi: stomāt - staigājot domāt un skromāt - skrienot domāt. Mēģināšu tos lietot. Vismaz savos ierakstos. Kas man to var aizliegt? Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk skromāt, jo skrienot bieži vien pat ļoti labi domājas.

 Piektā diena. Starts nemainīgi 3:59.       Vakar divas dzimšanas dienas ballītes, tika uzņemts gana daudz saldumu. Tas šīs nakts miegu nav veicinājis. Gripas uzplaiksnījumi sabiedrībā arī liek būt mazliet bažīgam par iespēju to vīrusu saķert. Iespējas, protams, visiem ir vienādās. Par to vēl zinātnieki strīdas, kurš mazāk vai vairāk uzņēmīgs, kurš vairāk vai mazāk spējīgs tam briesmonītim pretīm stāties. No neizbēgamā jau neizbēgsi. Ar slimniekiem cenšos nebučoties un rokas mazgāju rūpīgi. Skaidrs, ka šonedēļ, iespējams, sev esmu nozadzis kādu stundiņu miega, bet no otras puses, kā jau iepriekš rakstīju, tas miedziņš, kas ir bijis, ir bijis ļoti kvalitatīvs. Tad ej nu saproti, kas ir labāk - gulēt strikti tik daudz stundas, kā noteikuši visādi miega eksperti, vai tomēr nodarbinātu sevi pietiekami, lai tas īsais miedziņš, kuru esi sarūpējis mazākā daudzumā, beigās izrādītos saldāks un noderīgāks? Lai nu kā, gripai nepatīkot ventilācija. Manas plaušas šonedēļ, ne...

Ceturtā diena. Starts nemainīgi 3:59. Šorīt secināju, ka neesmu vakarā atlicis savas skriešanas zeķes. Nevarēju tai rīta migliņā uz ātro atrast pareizās, tāpēc izvilku smukākās, tās ar Džokeri uz papēžiem. Pilnīgi nederīgas skriešanai, bet ņemot vērā, ka kāpņu treniņš, tad neiespringu, lai ir. Degviela: 500ml ūdens un 45g ogļhidrāti uz 1:54h. Pēc treniņa brokastis, kā ierasts,  nepārspīlētas, bet karaliskas. Šorīt austiņās random podkāsts, kuru nespēju uztvert, tāpēc izslēdzu. To trepju nodarbi sajutu tādā kā citā līmenī. Sajūtas, ka nav vajadzīgs tas papildus troksnis ausīs, gribi vienkārši izbaudīt procesu un būt domās ar sevi. Šorīt tāds garīgs pacēlums. Labs garīgais, kā saka. Garīgs treniņš, lai cik skaļi tas arī neizklausītos. Šo trepjošanu, trepkāpšanu, trepēšanu, trepelēšanu jau sāku sajust kā rituālu, kā kaut ko svētku. Līdzīgi, kā tiem tur Indijā ir kalns. Ir kāda bēda vai problēma, vai varbūt tieši otrādi, viss ir labi, esi pateicīgs, uzkāp kalnā. Kāpjot daudz ko vari pā...

     Trešā diena. Neslēpšu, ka šorīt, lai tiktu ārā no gultas, bija jāpieslēdz mazliet gribasspēks. Arī vakardienas garā darba diena, iespējams, lika par sevi manīt. Lai nu kā, miegs nav cietis. Dziļājā miegā sanāk iekrist vēl vairāk, es teiktu, ka organisms dabiski adaptējas un mobilizējas. Starts nemainīgi 3:59. Šorīt aizdomājos, ka tas man pat sāk patikt. Startēšana jau iepriekš noteiktā laikā lieliski notur rāmjos. Nekā lieka, viss jau ir sagatavots iepriekšējā dienā. Vienkārši saģērbies, noskalo seju, izdzer glāzi ūdens un dodies.. Esmu dzirdējis par 5AM klubiņu. Es varētu nodibināt savu 3:59AM club.       Kājās šorīt jūtams lielāks nogurums kā vakar. Priecīgs. Iepriekšējo dienu darbs nav bijis veltīgs. Kur tas laiks, kad esmu jutis tik labu spriedzīti ar durstošām adatiņām ikros! Var sākt strādāt pie metodēm, kā efektīvāk turpināt kustēties, kā atjaunoties treniņa laikā.  Skrienot uz manu trepju poligonu, kājas sāk atdzīvoties un pēc pirmaji...

   Otrā diena uz garīgās nots. Starts 3:59. Gurdums kājās pazūd pēc pirmā iesildošā kilometra. Šodien nav vieglāk, bet ir vieglums. Izgulējos labāk. Vakarā vienkārši izslēdzos un dziļais miegs bija ilgāks. 1000 augstuma metri kabatā. Degviela: 500ml ūdens un 45g ogļhidrāti uz 1:48h. Pēc treniņa nepārspīlētas, bet karaliskas brokastis ar taukiem, ogļhidrātiem un olbaltumvielām. Nav jau tā, ka es nejēdzu taisīt ēst, bet šīs brokastis bija wow! Varbūt, ka pie vainas kāpnes? Vai trepes? Kāda ir atšķirība? To es vēl pa nedēļu noskaidrošu, bet apetīte pēc kāpelēšanas ir laba. Šorīt austiņās skanēja:  Diary of CEO ar Sadhguru.