Suunto Vertical Week 2025 #dublis 5/5

-

 Piektā diena. Starts nemainīgi 3:59. 

    Vakar divas dzimšanas dienas ballītes, tika uzņemts gana daudz saldumu. Tas šīs nakts miegu nav veicinājis. Gripas uzplaiksnījumi sabiedrībā arī liek būt mazliet bažīgam par iespēju to vīrusu saķert. Iespējas, protams, visiem ir vienādās. Par to vēl zinātnieki strīdas, kurš mazāk vai vairāk uzņēmīgs, kurš vairāk vai mazāk spējīgs tam briesmonītim pretīm stāties. No neizbēgamā jau neizbēgsi. Ar slimniekiem cenšos nebučoties un rokas mazgāju rūpīgi. Skaidrs, ka šonedēļ, iespējams, sev esmu nozadzis kādu stundiņu miega, bet no otras puses, kā jau iepriekš rakstīju, tas miedziņš, kas ir bijis, ir bijis ļoti kvalitatīvs. Tad ej nu saproti, kas ir labāk - gulēt strikti tik daudz stundas, kā noteikuši visādi miega eksperti, vai tomēr nodarbinātu sevi pietiekami, lai tas īsais miedziņš, kuru esi sarūpējis mazākā daudzumā, beigās izrādītos saldāks un noderīgāks? Lai nu kā, gripai nepatīkot ventilācija. Manas plaušas šonedēļ, nebaidīšos apgalvot, ir ventilētas kapitāli. Tāpēc pirksti krustā un ķiploks uz šķīvja. Draugi, būs labi.

    Par treniņu. Piektā diena, ķermenis jau pilnīgi adaptējies tām kāpnēm vai trepēm ( ar to terminoloģiju vēl īsti neesmu ticis skaidrībā). Sajūtas ļoti labas, kārtējie 1000 augstuma metri atnāk relatīvi viegli. Šorīt ausīs man nav svešķermeņu, pilnībā izbaudu agro putniņu čivināšanu. Pavasara tuvums ir jūtams. Tas viennozīmīgi iedot papildus enerģiju. Gaidu siltumu un galvenais, gaismu.

    Šī rīta degviela: 500ml ūdens un 45g ogļhidrāti uz 1:53h. Pēc treniņa brokastis, kā ierasts,  nepārspīlētas, bet karaliskas.

    Rīta apjausma - kad esi treniņā, esi treniņā un strādā. Kad esi darbā, tad esi darbā un strādā. Kad esi ar ģimeni, esi ar ģimeni un esi klātesošs. Kad esi ar čomiem, esi ar čomiem. Kad esi sociālajos tīklos, tad labāk tur atstāj kādu noderīgu nospiedumu, kas var noderēt arī citiem, nevis tukši trenē īkšķi. Kad nedari neko, tad tiešām nedari neko un atpūties. Mācos..


Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Skrejamdzeja.

-
Nav noslēpums, ka skriešana mūsos raisa dažādas emocijas. Manā gadījumā tās gandrīz vienmēr ir pozitīvas, tādas, kas reizēm pat galvā uzbur dzeju. Cik stundas, dienas, naktis un gadi.. Skrienot. Nu citādi skaties uz pasauli, pat citādi sajūti sāpes. Nu nav vairs tās vainas sajūtas, kas bija pirmo reizi dīvānu krāpjot! Nu atpazīti izsalkumu no vienkāršas kāres,  zini to, kas ir īstas slāpes. Nu aizdomīgi lūko ikkatru, kurš liek tev stāties. Nu smaidi, kā mazs bērns konfekti dabūjis, kad izdzirdi vārdus - Būs jāskrien!
Lasīt vairāk

Kāda ir dzīve pēc Vilkaču maratona?

-
 Pēdējās dienās tik daudz darāmā, ka nav pat bijusi iespēja tā mierīgi piesēst un pakavēties atmiņās par aizgājušo Vilkaču maratonu, vien tāda iekšēja miera sajūta. Gana prasīgās sacensības šogad tika aizvadītas ar labu rezultātu. Melotu, ja teiktu, ka bija viegli, bet atceroties visus iepriekšējos gadus, šogad sajūtas tādas pacilājošākas. Iespējams, ka laika apstākļi bija tuvu ideālam, iespējams, ka šogad līdzjutēju bija vairāk, un saukļi bija skaļāki, bet iespējams, ka sagatavošanās procesu šogad biju būvējis nopietnāk, treniņos reizēm iepinot tādas lietas, par ko tipiskais skrējējs, iespējams, pasmīkņātu. Tas startā ļāva nostāties ievērojami stiprākam un pārliecinātākam par sevi, kā citus gadus, attiecīgi arī rezultāts neizpalika. Gadu no gada ar baudu izlasu citu dalībnieku atsauksmes un stāstus. Tā arī neesmu uzrakstījis savu. Šogad būs. Vismaz par pēdējo. Tie pārējie četri ir sagājuši vienā. Tiešām, arī LAIKS skrien, turklāt ar visai pieklājīgu tempu. Nupat vēl sapņoju par pi...
Lasīt vairāk

Siguldas kalnu maratons 2024. Viena darba diena pāris zibšņos.

-
Laika ritumam ir tāda dīvaina daba, laiks mēdz vilkties, ja darāms kas nepatīkams un uzspiests, laiks rit raiti un aiztek nemanāmi, ja tiek darītas sirdij tuvas un tīkamas lietas. Pirms sešiem gadiem, kad sāku puslīdz apzinātus skriešanas treniņus, zināju, ka pienāks arī Siguldas kalnu maratona laiks. Es zināju, kas ir Siguldas pauguri un, ko tie prasa no skrējēja, lai pārāk ātri neļautos to valdzinājumam, paliekot ar apdegušiem spārniem un lauztām kājām. Pēdējie gadi pagājuši stabilā kustībā, protams, iekļaujot treniņos arī Siguldas dāsno reljefu, kas nostiprināja pārliecību, ka darbiņš ir izdarāms. Tā stunda ir situsi, šogad Ziediņa pakājē stāvu arī es, kopā ar prāvu bariņu tādu pašu dīvaiņu, kuri ir gatavi pavadīt skaistu dienu takās. Smieklīgi jau skan tā maratona(70km) distance. Tie kilometri kaut kā nelīmējas galvā, ja lieto ikdienišķo mērlenti. Mēs no mājām līdz Siguldai braucām 55 km un tas likās kā mūžība, bet te būs pielijušas takas, slidenas trepes, daudz augšā lejā, visu di...
Lasīt vairāk