Dzimšanas dienas garais

Palūdzu trenerim Egonam brīvdienu. Dzimšanas diena kā nekā , plānots ieēst kaut ko stiprāku, pastāvēt ar kolēģiem, pēc tam pasēdēt ar ģimeni, nu standartiņš. Nebūs vairs spēka ne skriet, ne hanteles cilāt.

- Cik tev paliek?

- 43

- Protams, ņem pirmdienu brīvu, - saka Egons, tik vēl piebilst, - svētdienas garajam pielikšu pāris norādītes, lai nav tik vienmuļi. Uztver to kā dzimšanas dienas dāvanu. Droši pēc tam nedēļu atpūties, nav ko zirgus dzīt.

Svētdienas rīts. 4:20. Nedaudz piesalis. Mežs ietīts baltā sniega mētelī un ceļš ziemīgi ledains, ciets, skrienams. Bez skaņas birst maigs sniedziņs. Lukturis pierē. Starts.

Pirmos divus kilometrus Egons atļāvis iesildīties zemā pulsiņā. Tā arī daru. Sajūtas 7 no 10. Tās agrā rīta sajūtas vienmēr ir mānīgas. Neesmu vēl īsti sapratis, kurš kuru mēģina apčakarēt, ķermenis prātu vai prāts ķermeni, bet iesildošie kilometri agrajos, garajos treniņos nekad nav bijuši viegli. Tā ir arī šoreiz, tomēr apziņa, ka šīs dienas maršruts vedīs cauri Visuma centram (Drustiem), dod papildus enerģiju. 

Ar trešo kilometru sākas Egona sirsnīgā dāvana. Intervālīgie kilometri 140-150-140-160-140-170-140-180-140-170-140-160-140-140 pulsiņā, tad 10 x 200m niknākā tempā ar 100m atpūtu, pēc kura seko 4 x 5km 140-150-160-170 pulsā, ko neizdodas izpildīt pēc pulksteņa, jo paralēli testēju pārtiku, kura neaiziet, vēders vienkārši atsakās sadarboties. Pēc 30.kilometra tomēr pārslēdzos tūristiņā un visvairāk izbaudu pēdējos trīs atsildošos kilometrus.

Lai nu kā, iesākt svētdienu ar 43 ziemīgiem kilometriem ir vairā kā lieliska dzimšanas dienas dāvana. Dziļā pateicībā noliecu galvu  visu skriešanas dievu priekšā ikreiz, kad tie ir sagatavojuši jaunu pārbaudījumu ķermenim un prātam, jo.. kustība ir brīvība un sviedri ir svētība.