Skriešana kā puzles likšana.

Garo treniņu skrienot, iešāvās prātā skriešanu salīdzināt ar puzles likšanu. Skrējs jau principā formējas no daudzām sīkām lietiņām, kas pielīdzināmas puzles  gabaliņiem: spēka treniņi, vingrošana, skriešanas vingrinājumi, pati skriešana, atjaunošanās lietiņas, uzturs, miegs, masāžas, mentālā sagatavošanās, vizualizācija, meditācija, paškontrole, kas nu kuram.. Puzles mērķis parasti tiek sasniegts, kad salikts attēls, kas atrodams uz kastes. Ir arī sarežģītākas puzles, kurām attēls nav dots. Arī skriešanas mērķis var būt skaidri definēts un redzams, piemēram, konkrēts rezultāts vai sniegums konkrētās sacensībās. Šajā gadījumā tikt pie rezultāta iespējams ievērojami īsākā laikā. Ir cilvēki, kam patīk pats puzles likšanas process, viņiem absolūti nerūp, kāda un vai vispār bilde beigās sanāks, viņi baudu rod puzles gabaliņu šķirošanā un kārtošanā pa toņiem, tad soli pa solim pētot līdzīgos robiņus un lēnā garā, vienu pēc otra, samērot un stiprinot kopā. Ja velkam paralēles ar skrējējiem, tad tie ir tie, kam svarīgs pats skriešanas process un procesā pieredzētais, pilnīgi nesatraucoties par rezultātu, jo galvenais ir kustība.

      Kuram gan nav sanācis netīšām iesūkt kādu puzles gabaliņu putekļsūcējā? Noteikti kādam bēniņos pamestam komplektam zobus pielikušas gan peles, gan žurkas, nemaz nerunājot par bērnu izmētātajiem un pazaudētajiem vai vējā aizpūstajiem gabaliņiem, bez kuriem puzli vairs salikt simtprocentīgi nav iespējams. Salīdzināsim to ar skrējēju traumām un vecumu, kas liedz sasniegt absolūti labākos rezultātus, taču absolūti neliedz pašu skriešanas prieku.

      Arī iesākt skriet un sevi disciplinēt sākumā ir grūti,  tāpat kā sakārtot puzles gabaliņus pa toņiem un salikt rāmi, bet tad, kad process aiziet un sāk parādīties atsevišķi bildes gabali, puzli liekot un rezultāti uzlabojas skrienot, tad vairs nav vajadzīga piepūle, vienkārši esi procesā, bez kura vairs nevari iztikt, kuru gaidi un baudi.