Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

Pēdējie gadi pagājuši mērenā kustībā, ļaujot saglabāt relatīvi labu pašsajūtu un veselību. Protams, ir bijušas slimošanas epizodes, kas parasti aprobežojās ar izsvīšanu naktī un viss. Prātoju vai pastāv kāda sakarība starp treniņos pavadīto laiku, treniņu intensitāti un to, cik bieži slimoja vai neslimoju. Tie ir tikai minējumi, varu atsaukties tikai uz savu praksi, tā kā citiem neiesaku to piemērot, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu. Lai gan.. Pirms gadiem pieciem, sešiem, kad lūdzu ģimenes ārstam nosūtījumu pie kardiologa, lai pārbaudītu sirsniņu, jo esmu sācis skriet, saņēmu pretjautājumu no ārsta palīga, kurš nupat bija ienācis no pīpauzes un, vēderu uzlicis uz klaviatūras, kas stāvēja uz galda, ar spēcīgu aizdusu jautāja - "Kāpēc tavā vecumā ir kaut kur jāskrien?!" Jābilst, ka mans "vecums" tajā brīdī bija 37 gadi.  Lai vai kā, iespējams, ka sakritība, bet par šiem gadiem nav bijusi vajadzība meklēt ārsta kabinetu un aptieku, lai pirktu recepšu zāles. Es ...

Garo treniņu skrienot, iešāvās prātā skriešanu salīdzināt ar puzles likšanu. Skrējs jau principā formējas no daudzām sīkām lietiņām, kas pielīdzināmas puzles  gabaliņiem: spēka treniņi, vingrošana, skriešanas vingrinājumi, pati skriešana, atjaunošanās lietiņas, uzturs, miegs, masāžas, mentālā sagatavošanās, vizualizācija, meditācija, paškontrole, kas nu kuram.. Puzles mērķis parasti tiek sasniegts, kad salikts attēls, kas atrodams uz kastes. Ir arī sarežģītākas puzles, kurām attēls nav dots. Arī skriešanas mērķis var būt skaidri definēts un redzams, piemēram, konkrēts rezultāts vai sniegums konkrētās sacensībās. Šajā gadījumā tikt pie rezultāta iespējams ievērojami īsākā laikā. Ir cilvēki, kam patīk pats puzles likšanas process, viņiem absolūti nerūp, kāda un vai vispār bilde beigās sanāks, viņi baudu rod puzles gabaliņu šķirošanā un kārtošanā pa toņiem, tad soli pa solim pētot līdzīgos robiņus un lēnā garā, vienu pēc otra, samērot un stiprinot kopā. Ja velkam paralēles ar skrējēji...

 Lieliski aizvadīta Stirnubuka sezona kā Vilkam Zaķa ādā. Zaķa distance ir ātra, tāpēc burtiski pāris teikumos par katru Zaķa posmu: Saulkrastu Stirnu buks ar piejūras takām ātrām un smalkām ievilka mūs - takatkarīgos jaunajā sezonā ar pilniem apgriezieniem. Pludmales sprinta etaps smags bez gala, bet, domāju, ka šoreiz noskrēju ātrāk, nekā pirms pieciem gadiem Carnikavā, kad sprints bija jāskrien stadionā. Suitu zemes Stirnu buks nāca ar augstākajiem punktiem, kādus jelkad esmu saņēmis Zaķī un ceturto vietu vecuma grupā. Pašu posmu atceros vāji, spilgtākā atmiņa, ka sklandraušus tā arī nenopirkām. Dubuļu Styrnu buks, kurā startēju Vilka distancē gluži pāris teikumos neietilpst, tādēļ to jau biju aprakstījis garāk šeit. Vecpiebalgas Stirnu buka trasi sanāca izskriet jau pāris dienas pirms starta, neizpļautu un nesakoptu, kas lika sagatavoties pašam ļaunākajam. Sacensību dienā pavisam cita bilde, izbaudījām. Piejūras Stirnu buks atmiņā palicis ar pārkarsušās kanikrosa dalībnieces un...

Laika ritumam ir tāda dīvaina daba, laiks mēdz vilkties, ja darāms kas nepatīkams un uzspiests, laiks rit raiti un aiztek nemanāmi, ja tiek darītas sirdij tuvas un tīkamas lietas. Pirms sešiem gadiem, kad sāku puslīdz apzinātus skriešanas treniņus, zināju, ka pienāks arī Siguldas kalnu maratona laiks. Es zināju, kas ir Siguldas pauguri un, ko tie prasa no skrējēja, lai pārāk ātri neļautos to valdzinājumam, paliekot ar apdegušiem spārniem un lauztām kājām. Pēdējie gadi pagājuši stabilā kustībā, protams, iekļaujot treniņos arī Siguldas dāsno reljefu, kas nostiprināja pārliecību, ka darbiņš ir izdarāms. Tā stunda ir situsi, šogad Ziediņa pakājē stāvu arī es, kopā ar prāvu bariņu tādu pašu dīvaiņu, kuri ir gatavi pavadīt skaistu dienu takās. Smieklīgi jau skan tā maratona(70km) distance. Tie kilometri kaut kā nelīmējas galvā, ja lieto ikdienišķo mērlenti. Mēs no mājām līdz Siguldai braucām 55 km un tas likās kā mūžība, bet te būs pielijušas takas, slidenas trepes, daudz augšā lejā, visu di...