Vakars pirms Vilkaču maratona.

-
Pilnīgs miers. Nekas nevar noiet greizi. Ja tā padomā, tur pat var braukt bez drēbēm.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Siguldas kalnu maratons 2024. Viena darba diena pāris zibšņos.

-
Laika ritumam ir tāda dīvaina daba, laiks mēdz vilkties, ja darāms kas nepatīkams un uzspiests, laiks rit raiti un aiztek nemanāmi, ja tiek darītas sirdij tuvas un tīkamas lietas. Pirms sešiem gadiem, kad sāku puslīdz apzinātus skriešanas treniņus, zināju, ka pienāks arī Siguldas kalnu maratona laiks. Es zināju, kas ir Siguldas pauguri un, ko tie prasa no skrējēja, lai pārāk ātri neļautos to valdzinājumam, paliekot ar apdegušiem spārniem un lauztām kājām. Pēdējie gadi pagājuši stabilā kustībā, protams, iekļaujot treniņos arī Siguldas dāsno reljefu, kas nostiprināja pārliecību, ka darbiņš ir izdarāms. Tā stunda ir situsi, šogad Ziediņa pakājē stāvu arī es, kopā ar prāvu bariņu tādu pašu dīvaiņu, kuri ir gatavi pavadīt skaistu dienu takās. Smieklīgi jau skan tā maratona(70km) distance. Tie kilometri kaut kā nelīmējas galvā, ja lieto ikdienišķo mērlenti. Mēs no mājām līdz Siguldai braucām 55 km un tas likās kā mūžība, bet te būs pielijušas takas, slidenas trepes, daudz augšā lejā, visu di...
Lasīt vairāk

Noskriet slimību.

-
Pēdējie gadi pagājuši mērenā kustībā, ļaujot saglabāt relatīvi labu pašsajūtu un veselību. Protams, ir bijušas slimošanas epizodes, kas parasti aprobežojās ar izsvīšanu naktī un viss. Prātoju vai pastāv kāda sakarība starp treniņos pavadīto laiku, treniņu intensitāti un to, cik bieži slimoja vai neslimoju. Tie ir tikai minējumi, varu atsaukties tikai uz savu praksi, tā kā citiem neiesaku to piemērot, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu. Lai gan.. Pirms gadiem pieciem, sešiem, kad lūdzu ģimenes ārstam nosūtījumu pie kardiologa, lai pārbaudītu sirsniņu, jo esmu sācis skriet, saņēmu pretjautājumu no ārsta palīga, kurš nupat bija ienācis no pīpauzes un, vēderu uzlicis uz klaviatūras, kas stāvēja uz galda, ar spēcīgu aizdusu jautāja - "Kāpēc tavā vecumā ir kaut kur jāskrien?!" Jābilst, ka mans "vecums" tajā brīdī bija 37 gadi.  Lai vai kā, iespējams, ka sakritība, bet par šiem gadiem nav bijusi vajadzība meklēt ārsta kabinetu un aptieku, lai pirktu recepšu zāles. Es ...
Lasīt vairāk

Lāčplēša dienas koptreniņš ar Ojāru.

-
11.novembrī kopā ar Nelliju vārda dienas svin Rainers un Ojārs. Ir bērni un gan jau arī kāds pieaugušais, kuri domā, ka arī Lāčplēsis svin vārda dienu kopā ar Nelliju. Tur akmentiņš vecāku un vēstures skolotāju dārziņā. Ja godīgi, dienā, kad izteica Ojāram piedāvājumu sestdienas rītā izkustēties un papļāpāt par dzīvi, es neapzinājos ne par Lāčplēša dienu, ne par Ojāriem. Uz manu pārrakstīšanos Ojārs pārjautāja, - Izaicini vai uzaicini uz rīta skrējienu? -  Uzaicinu, protams, ka uzaicinu. Izaicinājumi būs citu reizi.  Kāpēc Ojārs? Laikam tāpēc, ka pazīstams. Laikam tāpēc, ka, līdzīgi man, sācis skriet salīdzinoši vēlā vecumā, meklējot izeju no vispārpieņemtā  normāli. Laikam arī tāpēc, ka es zināju - nebūs nekādu atrunu. Uz manu jautājumu, - Vai der sestdienas rīts ar startu 6:00? - Atbilde bija, - Es jau rīta putns, kas ta man! -  Tā arī paliek.  Sestdienas rīts. Mostos, pateicos visu augstākajam, ka esmu dzīvs, domāt un kustēties spējīgs. Sapakoju ēdamo un dze...
Lasīt vairāk