2023. gada pārskats.

 2023. gadā saskrieti 2469 km, no kuriem 406 km sacensībās. Pietiekoši daudz, lai justos labi un pietiekoši maz, lai nejustos slikti, veiksmīgi izdevies izvairīties no nopietnām traumām, dēļ kurām būtu uz laiku skriešana jānoliek malā. Spilgtākās sacensības - nešaubīgi Vilkaču maratons un Opekalna Stirnu buks ar 86 km Vilka ultru. Protams, arī visi Stirnu buka Lūši, viens par otru krāšņāki, ar neaizmirstamo nobeiguma posmu - dubļu Lūsi Sabilē. Tagad, kad gads ir beidzies visi šie posmi tīti tādā vieglā patīkamu atmiņu migliņā. Nākošajā sezonā centīšos piefiksēt piedzīvojumus, pārdzīvojumus un sajūtas uzreiz pēc katra posma, kad emocija vēl karsta!

2023. sezonu 1.aprīlī atklāju ar 12 stundu ultru apkārt Māras dīķim. Lai tas arī paliek kā 1.aprīļa joks. Patika. Patika tā atmosfēra, kas valdīja trasē un sacensību centrā, bet.. sirdī tomēr esmu meža zvērs un nedomāju, ka tuvākajā laikā startēšu šosejas skrējienos. Lai gan, nekad nesaku nekad..

Treniņi? 2022. gada novembrī aizsāku regulārus vingrošanas treniņus, ko sev nodefinēju, kā iztikas minimumu, kurus izpildīju katru dienu, pat visgrūtāko sacensību laikā. Izņēmums bija vienīgi Opekalna Vilka posms, jo vien 3 stundas gulētas pirms starta un mājupceļš no Alūksnes līdz Rīgai vakarā,likās gana liels attaisnojums, lai vingrošanas iztikas minimumu izlaistu. Vingrošanas ieradums nostiprinājās ātri un gads paskrēja nemanot. Nostiprinātais ieradums regulāri vingrot manāmi uzlaboja arī skriešanas kvalitāti, nav vairs problēmas veikt garākus treniņus, kā arī jūtami samazinājies atjaunošanās laiks pēc grūtākiem skriešanas treniņiem. Nav vairs nekādu aizspriedumu pret smagu darbu. Grūtāk ir vieglāk! Vingrošanas iztikas minimumu vairs nepildu katru dienu, bet atstāju tukšajām dienām, kad nesanāk iziet paskriet. Nepildu vairs vienveidīgus vingrojumus, izmēģinu dažādas vingrošanas metodes, dažādoju, eksperimentēju. Esmu jau nonācis tajā fāzē, kad izlaists skriešanas treniņš rada lielāku diskomfortu, nekā palikšana uz dīvāna. Atkarība tā ir, bet nebēdāju, jo kopumā jūtu, ka dzīves kvalitāte uzlabojas. Iespējams mazliet grūtāk iet komunikācijā ar cilvēkiem, kuri kāpj mašīnā, lai aizbrauku uz veikalu, kas atrodas 300 metrus no mājām, taču nav problēmu rast valodu ar tiem, kuri var un mīl skriet arī 5+ stundas. 

Kopumā gads uz goda. Es te tā piemetu 2+0+2+3 = 7, kas ir mans skaitlis, ja vispār varam ko uzskatīt par savu. Numeroloģijai īpaši neticu, tomēr, ja lūkojamies nākotnē, tad 2+0+2+4 = 8, kas ir bezgalība. Vai zīme?

Kāds tad būs nākošais gads? Esmu pilnīgi pārliecināts - kādu veidosim, tāds arī būs, galvenais neapstāties, jo .. kustība ir brīvība un sviedri ir svētība!