Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

 Pamirkšķini acis un jau atkal mēnesis pagājis. Nupat vēl 2023. gadu nobeidzām ar Valga - Ape mini ultriņu. Liekas, ka pirms nedēļas, bet patiesībā jau pagājušas četras! Mazliet pieklibo apņemšanās aprunāties ar citiem skrējējiem un piefiksēt pārdomas par dzirdēto un runāto. Pie tā vēl jāstrādā. Atskatoties uz janvāri, sajūtas labas. Četras pilnvērtīgas 100 km nedēļas. Tīri vai jānospļaujas, mazliet paliek no sevis bail, nav grūtuma, tieši otrādi, viegla pacilātība, patīkams satraukums un ziņkāre, ko nesīs jaunā skriešanas sezona? Mani mērķi ir pieticīgi, vien justies par gramu vieglākam, vien kustēties par sekundi ātrāk, salīdzinot ar pagājušā gada sevi, būt apzinātākam un klātesošākam takās, skriet kontrolētāk un gudrāk.

Es te tā skrienot padomāju. Vai skrienot ir jādomā? Domājams, ka jā. Par ko? Domā ko gribi, bet vēlams par skriešanau domāt. Starp citu, skrienot labi domājas, bagātīgi.  Labās domas dzimst, sliktās iztek ar sviedriem.  Problēma tikai vēlāk tās labās korekti pierakstīt un izdomāt līdz galam vai novest līdz kādam taustāmam rezultātam. Pie tā vēl strādāju. Bet pagaidām.. vai tik nebūtu laiks iziet paskriet?

Es esmu par slinku, lai speciāli studētu un meklētu skolotājus, kas, iespējams, pareizāk un efektīvāk iepazīstinātu ar dažādām meditācijas tehnikām un, iespējams, šo procesu ļautu izbaudīt pilnīgāk, sniedzot arī jūtamāku efektu. Man tomēr patīk eksperimentēt pašam, īpaši neraizējoties vai daru to pareizi vai nepareizi. Šaubos vai maz ir tāds pareizais veids vai tehnika. Es iztēlojos meditāciju kā mīkstu pelēku runci, kurš klēpī ierušinājies, maigi murrā. Pēkšņi aizmirstas visi kreņķi un bēdas, visas nedienas izgaist, gribas vienkārši sajusties laimīgam un murrrrāt  līdzi. Es sevi neredzu sēžot sakrustotām kājām, rūcot kādu mīļāko Mantru, rokas salicis atbilstošā Mundrā. Gan jau nonākšu arī līdz tam. Šobrīd mani vairāk saista ideja, ka jebkuru nodarbi, vai tā būtu gultas klāšana, sīpolu griešana, mūzikas klausīšanās, sniega šķūrēšana, saruna ar psihopātu, piparkūku ēšana, stāvēšana aukstā dušā, zīmēšana, lasīšana, rakstīšana utt., ja vien dari apzināti, vari pārvērst par meditāciju....

 2023. gadā saskrieti 2469 km, no kuriem 406 km sacensībās. Pietiekoši daudz, lai justos labi un pietiekoši maz, lai nejustos slikti, veiksmīgi izdevies izvairīties no nopietnām traumām, dēļ kurām būtu uz laiku skriešana jānoliek malā. Spilgtākās sacensības - nešaubīgi Vilkaču maratons un Opekalna Stirnu buks ar 86 km Vilka ultru. Protams, arī visi Stirnu buka Lūši, viens par otru krāšņāki, ar neaizmirstamo nobeiguma posmu - dubļu Lūsi Sabilē. Tagad, kad gads ir beidzies visi šie posmi tīti tādā vieglā patīkamu atmiņu migliņā. Nākošajā sezonā centīšos piefiksēt piedzīvojumus, pārdzīvojumus un sajūtas uzreiz pēc katra posma, kad emocija vēl karsta! 2023. sezonu 1.aprīlī atklāju ar 12 stundu ultru apkārt Māras dīķim . Lai tas arī paliek kā 1.aprīļa joks. Patika. Patika tā atmosfēra, kas valdīja trasē un sacensību centrā, bet.. sirdī tomēr esmu meža zvērs un nedomāju, ka tuvākajā laikā startēšu šosejas skrējienos. Lai gan, nekad nesaku nekad.. Treniņi? 2022. gada novembrī aizsāku regu...