Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

11.novembrī kopā ar Nelliju vārda dienas svin Rainers un Ojārs. Ir bērni un gan jau arī kāds pieaugušais, kuri domā, ka arī Lāčplēsis svin vārda dienu kopā ar Nelliju. Tur akmentiņš vecāku un vēstures skolotāju dārziņā. Ja godīgi, dienā, kad izteica Ojāram piedāvājumu sestdienas rītā izkustēties un papļāpāt par dzīvi, es neapzinājos ne par Lāčplēša dienu, ne par Ojāriem. Uz manu pārrakstīšanos Ojārs pārjautāja, - Izaicini vai uzaicini uz rīta skrējienu? -  Uzaicinu, protams, ka uzaicinu. Izaicinājumi būs citu reizi.  Kāpēc Ojārs? Laikam tāpēc, ka pazīstams. Laikam tāpēc, ka, līdzīgi man, sācis skriet salīdzinoši vēlā vecumā, meklējot izeju no vispārpieņemtā  normāli. Laikam arī tāpēc, ka es zināju - nebūs nekādu atrunu. Uz manu jautājumu, - Vai der sestdienas rīts ar startu 6:00? - Atbilde bija, - Es jau rīta putns, kas ta man! -  Tā arī paliek.  Sestdienas rīts. Mostos, pateicos visu augstākajam, ka esmu dzīvs, domāt un kustēties spējīgs. Sapakoju ēdamo un dze...

Pirmie divi kopā neiet.

Ar ko tad īsti skriešana atšķiras no iešanas? Eksperti saka, ka ar lidojuma fāzi. Principā skrējēji ir arī lidotāji, jo pēc katra atspēriena izbauda kaut nelielu, tomēr lidojumu. Varbūt skrienot stadionā to tik daudz nejūti, bet, traucoties lielā ātrumā lejā no kalna gan iespējams sajust lidojuma garšu. Gadījumos, ja sanāk paklupt, iespējams, pat vēl vairāk. Lai gan skriešanai ir sava, manā skatījumā, mistiska burvība,  daudzi cilvēki tomēr kā pārvietošanās, atpūtas vai treniņu rīku izmanto iešanu. Nudien, iešanai nav ne vainas un nebaidīšos teikt, ka cilvēkam neskrienošajam, tieši ar iešanu vajadzētu sākt nodarboties apzināti un regulāri, ja ir plānots kādreiz sākt arī skriet.  Kas tad īsti IET pārtop par SKR_IET? Tad, kad Sāk Kāroties Raitāk jeb tad, kad Sāc Kārtīgi Rikšot, jeb tad, kad Suņi Kājās Rej. Tiekamies takās!(TT) Pilnīgi vienalga vai skrienot vai ejot, galvenais, ka kustībā uz priekšu.

Reizēm gadās tā - tu skrien un tālumā pamani ko interesantu. Savā galvā jau esi izdomājis savu versiju par tēmu, bet, kad esi pieskrējis pietiekoši tuvu, lai redzētu, kas notiek patiesībā, tā patiesība ir ļoti tāla no tevis izfantazētā. Skrienu pa Ķengaraga promenādi un tālumā redzu sievieti, kas novelk cimdus un pieiet pie skaistas liepas, lai to apskautu. Sievietei aiz muguras stāv vīrietis. - Cik skaisti,- savā prātā nodomāju,- svētā trīsvienība - sieviete, vīrietis un liepa šajā vējainajā rudens vakarā. Sieviete atkailina savas maigās rokas, upurējot ķermeņa siltumu un riskējot iedzīvoties sausā ādā, lai sazemētos ar svēto koku un uzsūktu kosmisko enerģiju. Vīrietis kā balsts, izmantojot savu ķermeni, sniedz patvērumu no vēja.  Pieskrienu tuvāk un ainiņa drusku mainās. Dāma, cimdus novilkusi, rokās tur šķiltavas. Liepa kalpo par aizvēju no priekšas, vīrietis no  pakaļas , smēķis zobos un tik šķiļ. Uz veselību! Labāk tiekamies takās. (TT)

 Katrs svešvārds, īpaši, ja vēl nezināms, nes līdzi kādu pirmo asociāciju. Vairs precīzi nepateikšu, kur pirmo reizi dzirdēju šo terminu, noteikti, ka rakņājoties pa Interneta dzīlēm un meklējot kādu teorētisku pavedienu skriešanas efektivitātes uzlabošanai. Lai nu kā, ja runājam par asociācijām, kadence man pirmājā mirklī asociējās ar ko dārgu un svētu, ko tādu, kas būtu rakstāms ar lielajiem burtiem  - KADENCE - un liekams altāra vietā vai vismaz zelta rāmī pie sienas. Bet, kā izrādās, kadence ir absolūti bez maksas, turklāt mums katram tā ir. Tā parasti mēdz svārstīties diapozonā no 150 līdz pat 200+, atkarībā no cilvēka auguma, sagatavotības, skriešanas īpatnībām un skriešanas veida. Vienkārši sakot, tas ir rādītājs, cik soļus minūtē tu veic skrienot. Laikam jau tirgū vairs nav tādu sporta pulksteņu, kas šo lielumu nemērītu. Bet gadījumā, ja tu esi kārtīgs čalis vai kārtīga dāma, kas mauc bez visādiem liekiem gadžetiem, tad var paņemt līdzi vienkārši modinātājpulksteni (ga...