Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

 Šo interviju sarunāt nebija grūti, jo man nav iebildumu reizēm parunāt pašam ar sevi, turklāt sev esmu vienmēr pieejams. Intoverts ektraverts, kuram nav problēmu būt vienatnē, taču neiebilstu arī pret sabiedrību. Mazliet nesaprotu, kādā formā rakstīt šo interviju. Tā kā jautājumus uzdevu ES un atbildēju ES PATS, tikai loģiski būtu tā arī sarunu atstāstīt, taču tas šoreiz neliekas īsti pareizi. Improvizēšu.   Šorīt, garā treniņa laikā, nopļāpājām kādas piecas stundas. Patiesībā nopļāpājām divas un trīs klusējām. Vienmēr patikuši cilvēki, kuru klātbūtnē, klusējot, nejūties neērti. Tie ir cilvēki, kuri paši neuzskata par vajadzību klusumu vienmēr un visur aizpildīt ar troksni. Tie ir cilvēki, kuriem nav bail atrasties klusumā ar sevi. Man tādi patīk. Cēlāmies tā agrāk, modinātājs novibrēja 4:00 no rīta. Nu jau labu laiku esmu atklājis, kā lieliski pagarināt brīvdienas. Šis svētdienas rīts nav izņēmums. ES pielēju glāzi ar ūdeni, ES PATS arī izdzēru. ES pielēju dzeršanas pudeles ...

Vakar, ar jaunu pasaules rekordu, noslēdzās Big Dog's Backyard Ultra sacensības ASV, kurās ik stundu jānoskrien vien 4,88 jūdzes, jeb 6,7056 kilometri. Ja šo distanci veic ātrāk par stundu, tad atlikušo laiku līdz apaļai stundai drīksti izmantot atpūtai. Ar katru nākamo stundu viss sākas no jauna. Uzvar tas, kurš pēdējais spēj noskriet kārtējos 6,7056 kilometrus. Gadījumos, ja pēdējo apli veic divi vai vairāki dalībnieki un neviens no tiem nav spējīgs turpināt, tad uzvarētāja šajās sacensībās nav. Šogad ļoti stiprā konkurencē un sarežģītā trasē laurus plūca 47 gadus vecais  Harvey Lewis  ar 108 apļiem,   tas ir 108 stundām un noskrietām 450 jūdzēm (724,2 kilometri) . Diezgan iespaidīgi, lai neteiktu vairāk. Cik nu bija iespējams, aizrautīgi sekoju līdzi. Pārsteidzošākais bija tas, ka visi skrējēji, pat pēc ceturtās un piektās diennakts uz kājām, izskatījās pat ļoti adekvāti. Uzvarētājs beigās minēja, ka patiesibā bija gatavs turpināt, kas nozīmē, ka pat šīs 108 stundas na...

 Pāris vārdi par īsu, lai izteiktu un aprakstītu tās sajūtas, kas valdīja sezonas noslēdzošajā Stirnubuka posmā. Jau nedēļas vidū, pētot laika prognozi, velniņš uz kreisā pleca čukstēja - BŪS! Būs lietus, būs vējš, būs dubļi, būs jautri, būs grūti. Un BIJA! Šogad no mājām līdz sacensību centram vien 34 kilometri, mazāk kā Lūša distance (38 kilometri)! Braucot mašīnā prātoju, kā pa gadiem mainījusies mana uztvere. Stāvot uz starta līnijas, es vairs nerēķinu nekādus kilometrus, es galvā piemetu aptuvenu laiku, ko man nāksies pavadīt trasē, baudot takas. Šajā gadījumā, ņemot vērā laika apstākļus, līdz pat četrām stundām.  Sāku patiešām prātīgi, labi apzinoties, ka trase būs prasīga un pietiekoši gara. Jau pirmie kilometri to labi parāda. Ja gadījumā paņemts līdzi striķis, tad ziepes tālu nav jāmeklē, Pedvāles pauguriņi ir kārtīgi ieziepēti. Laimīgs tas, kas jau uzlicis ziemas riepas, vēl labāk iet tiem, kam pilnpiedziņa. Pedvāle tiek kārtīgi izvālēta. Nenokaram degunu, karte lab...

 Pa dienu, šķirstot Sabiles Stirnubuka bildes , iešāvās prātā doma par to, kā ar gadiem mainās cilvēka uztvere. Šajā gadījumā par distances garumu skriešanas sacensībās. Šoreiz brauciens līdz sacensību centram (34 km) bija mazāks nekā pati distance (38 km). Man agrāk grūti bija izprast pat to, kā iespējams veikt tās Stirnubuka distances, kas ir vien pusmaratona garumā, bet tad, kad sāc to darīt pats, saproti, ka visa tā ķīmija ir galvā, protams, ar nosacījumu, ka arī ķermenis ir pakāpeniski sagatavots. Neslēpšu, ka tā nobīde no vidējā "normāli" ir pat ļoti tīkama. Tik tīkama, ka kļūsti atkarīgs un turpini bīdīt tālāk. Vai tas var kļūt bīstami? Iespējams. Tomēr dziļi sirdī jūtu, ka palikšana uz dīvāna man var nodarīt stipri lielāku kaitējumu. Tāpēc labāk tiekamies takās. (TT)

Ja esi nolēmis skriet stipra rudens lietus, sniegputeņa vai negaisa laikā, tad rēķinies ar sekojošiem riskiem un dzīves neērtībām: 1)Pastāv liela iespējamība nostiprināt imunitāti un kļūt neuzņēmīgam pret dažādām sezonālām saslimšanām, kas savukārt liegs iespēju attaisnoties ar slimību un neiet uz darbu; 2)Iespējama negatīva attieksme no radu, kaimiņu vai draugu puses, jo tu vairs nespēsi būt pesimistisks un drūms, kādam pienākas būt rudens tumšajā, lietus, negaisa un sniegputeņu laikā; 3)Ļoti liela iespējamība, ka kļūsi atkarīgs no diskomforta situācijām, kas radīs vēlmi nemitīgi meklēt un stāties pretīm dažādām problēmsituācijām arī sadzīvē; 4)Pastāv risks iedzīvoties veselīgā apetītē, kad dažādi kārumi, lētu cepumu, čipsu, bulciņu, saldo dzērienu veidolā, vairs neliekas kārdinoši. Tas var novest pie neprātīgas tieksmes meklēt alternatīvu augstākminētajiem gardumiem, rezultātā attopoties pie nabadzīgām salātu bļodām, slacītām olīveļļā, tvaicētiem dārzeņiem, parastiem nepārcukurotiem ...