Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: februāris, 2025

Lēnā skriešana.

Šovakar sapratu, ka man patīk skriet lēnām. Skrienu lēnām, brīžiem eju, skatos ēnās, meditēju.. Vispār biju paņēmis līdzi diktafonu, jo cerēju, ka atnāks pusmaratona dziesmas vārdi. Neatnāca. Tomēr nosaukumu varētu likt - Oda pusmaratonam. Tas atnāca. Jā, vēl arī piedziedājums ir rokā! Vai tik nav tā, ka dziesmā galvenais ir piedziedājums? Māju taču arī sāk celt no pamatiem, dziesmu no piedziedājuma. Būs stiprs piedziedājums, tad jau arī panti sakrāmēsies. Cik daudz dziesmās parasti ir panti? Domāju, ka mazāk par vienu nav jēgas..

Pusmaratona dziesma.

Piefiksēju ideju te, lai neaizmirstu. Kad sociālajos tīklos robotu mehānismi man pienesa ziņu, ka Intars Busulis gatavojās pusmaratona, ļoti sapriecājos. Sapriecājos gan par Intaru, gan par pasauli kopumā, jo, ja jau kāds gatavojas, tad noteikti arī kaut kas BŪS. Radās ideja uzrakstīt dziesmu par pusmaratona, kas arī man reiz likās tāls un neaizsniedzams sapnis, tēmu. Noteikti nosūtīšu to arī Intaram, lai dzied. Arī dziedāt, tāpat kā kustēties, ir nepieciešams. Dziedāšana labi ventilē plaušas, nomierina nervu sistēmu, socializē un palīdz cilvēkiem vienkārši labi justies, baudīt dzīvi un BŪT. Tāpēc skrieniet un dziediet!

Dzimšanas dienas garais

Palūdzu trenerim Egonam brīvdienu. Dzimšanas diena kā nekā , plānots ieēst kaut ko stiprāku, pastāvēt ar kolēģiem, pēc tam pasēdēt ar ģimeni, nu standartiņš. Nebūs vairs spēka ne skriet, ne hanteles cilāt. - Cik tev paliek? - 43 - Protams, ņem pirmdienu brīvu, - saka Egons, tik vēl piebilst, - svētdienas garajam pielikšu pāris norādītes, lai nav tik vienmuļi. Uztver to kā dzimšanas dienas dāvanu. Droši pēc tam nedēļu atpūties, nav ko zirgus dzīt. Svētdienas rīts. 4:20. Nedaudz piesalis. Mežs ietīts baltā sniega mētelī un ceļš ziemīgi ledains, ciets, skrienams. Bez skaņas birst maigs sniedziņs. Lukturis pierē. Starts. Pirmos divus kilometrus Egons atļāvis iesildīties zemā pulsiņā. Tā arī daru. Sajūtas 7 no 10. Tās agrā rīta sajūtas vienmēr ir mānīgas. Neesmu vēl īsti sapratis, kurš kuru mēģina apčakarēt, ķermenis prātu vai prāts ķermeni, bet iesildošie kilometri agrajos, garajos treniņos nekad nav bijuši viegli. Tā ir arī šoreiz, tomēr apziņa, ka šīs dienas maršruts vedīs cauri Visuma c...