Kustība ir brīvība, sviedri ir svētība.

Man patīk tās sajūtas, kas ir atjaunojošajos treniņos. Pēc sacensībām viss ir saspridzināts un sagrauts. Tad tu būvē visu no jauna, daudz skaistāku, izturīgāku un stiprāku. Es to fiziski jūtu un iztēlojos arī vizuāli. Tās tirpiņas muskuļos, durstošās adatiņas un elektrība. Viss lēnām būvējas no jauna. Drīz jau būs pabeigts un atkal drīkstēs iegriezt gāzi grīdā!

Pagājušajā sestdienā baudījām Latgales takas un netakas Stirnu Buka kroņa distancē Vylks. Šis bija jau piektais Vilks. Man ceturtais. Pirmajā nestartēju, jo tad vēl tikai knapi sāku iepazīt taku skriešanas pasauli, turklāt nebiju ne fiziski, ne morāli gatavs tādām sacensībām. Atceros, ka tai gadā izskrēju samocītu Buku, celis bija traumēts pēc Latvia Trail Race organizētā  Daibes 31 kilometra skaistā purvu posma, pēc tam vēl pirmais Vikaču maratons , kurā biju ielēcis pilnīgi nesagatavojies. Lai nu kā, nākamajā gadā Vikā startēju un tā bija mana pirmā ultra, pēc kuras āķis lūpā un apņēmība kabatā. Tā gadu no gada Vilks + Vilkaču maratons kalpo tādi kā mazi atskaites punkti, tādi kā eksāmeni un indikatori tam, ko tad esi pa gadu sastrādājis treniņos. Vai esi progresējis, stāvējis uz vietas vai palaidies slinkumā. Arī šogad Vilku gaidīju kā svētkus. Biju gatavojies, biju gatavs. Gatavs startēt, gatavs finišēt, gatavs pacīnīties, gatavs paspiest no sevis vairāk kā parasti. Sanāca. Pā...

Maijs pagājis vienā skrējienā un pavasara, un vasaras baudīšanā. Mazliet nožēla, ka nekas nav pierakstīts, bet nekas, gan jau būs arī kāds pretīgāks laiks aiz loga, kad piesēst un atrakstīties, šobrīd pakaļa neļauj sēdēt lieku minūti pie mākslīgiem ekrāniem, pakaļa saka, ka jāmeklē takas. Rīt lecam iekšā Latgales skaistumos. Es būšu Vilks . Mans ceturtais Vilks un kā jau katru reiz no jauna, svēti domāju, ka būs jau pa vieglo, ka nekas nekur neberzīs, ka nekas nekur nesāpēs, ka temps arī pēdējos 20 kilometros būs stabils, ka eņģeļi uz pleca dziedās slavas dziesmas un vēders strādās kā pulkstenis, lai gan skaidri zinu tikai vienu, lai kas arī noticis trasē, asaras un emocijas finišā ir īstas. Tāpēc jau arī skrienam.